Pantiņi /JD/ <<

Katru dienu...

Skrienu pa piena ceļu,
ar Dievu - tā katru dienu.
Kā kaķis, pa sienu,
Ķeru zvaigzni vienu.

Viņš, krāsu zīmulis…
Smaida eņģelis, zvaigžņu mīlulis.

Meklēju ceļu, kur tilti,
Kā zvana pendelis skaļš.
Tā saucu - es katru nakti,
Sirdi, kas pukst vienu takti.

Viņš, krāsu zīmulis…
Smaida eņģelis, zvaigžņu mīlulis,

Skrienu pa piena ceļu
Un dziedu – dziesmu vienu.
Piedod, es zīmēju šo dienu,
Par kuru domāju es ikdienu.

Viņš, krāsu zīmulis,
Tā katru dienu...

/JD/

><>

***

Kungs, vai mani atceries  vēl?

Tu, mani cel !

Kaut akmeņus veļu , Tev,

Tu, mani cel !

Pa zemi kašājos,

vārdiem mētājos,

ik vakaru zvaigznēs lūkojos,

un Mierā smeļos.

Rītos mazgājos

un  pāri klausos ...

 -Vārdu,

kas bez ritma akmeni plēš

un sirdi augšup vērš.

Viss piepildīts,

Viss Miera pilns...

/JD/

        

Lūgums draugam...

Kad esi spārnos,
tur, kur zvaigznes visapkārt,
pasaki Kungam pie auss
par dienu pie saulrietiem,
par rītiem, vakariem,
par ziemu salto.
Piesaki viņam rītdienu
ar pilnām plaukstām.
un vārdiem,
kas debess plašumos peld.
Iedziedi sveces guni
un nopūstas dakts dūmu,
kas rāda ceļu,
uz debesīm ...

<><

                                                                                    
Aizvakar...

Aizvakar saplēsu tauriņam spārnu,

ar no sirds teiktu vārdu.

Un redzi- Lauva, Tas,

kas manī dzīvo, dziedē

un arī līkais šakālis,

kas plēš,

un saknes vērš.

Kā izšķirot Kungs ziedus,

kas no manas sirds,

caur muti ārā tiecas?

Var teikt – viss kārtībā,

ok, es esmu kokā

- bet vai turos kopā?

Dievs!

Tevi vēji klausa.

Aicinu tos kopā dejā,

iegriezt sirdi manu tā,

lai šakāls neizturētu to

un pazustu,

no puķu dārza prom.

Kungs lūdzu!

Pavēli to vējiem,

 

kā mīlēt esi pavēlējis man.

                                                           

<><

Žēlo sevi žēlo,
malko dzīvi,
dzīvo,
bauda, spļaudās…
Un tad uz mola,
Abpus divām jūrām,
Izlīst zvaigznes formā,
apņem zemi valgo,
un mīl…
- mīl,
To, kurš baro, dzirda, sauc.
Vēsais akmens raud…
Sirds lasa asaras,
kas mīlas tveicē virmo
visās varavīksnes krāsās,
kā derība par plūdiem.
-To nebūs vairs …
Tik ceru - gaidu…
                                                          
<><

...spogulī...

Mana seja, plastilīna feja,
kā lokans tārps ,
lien augšā mastā;
Tur iespiežas tā savā tukšumā,
un ātri raušas krastmalā.
Sausām kājām staigā tā,
uzplēš zemi – riebīgā.
Tai bieži stāsta, viņu glāsta,
mīcās mīļā tā, pie katra stāsta,
Ieņem pareizības formu,
-nedaudz māca.
Tā svaigi sviesta ir ik bridi,
Un masas nesta triecas tā
pret mūra raupjo sienu
un Miera pilno Dievu…
Ar veikliem pirkstiem veidotā,
šī, varbūt smieklīgā,
mana seja mainīgā…

<><

  Kur esmu...

 Kad esi iekšā, piever durvis,
Lai nenāk nelūgts pavasaris.
Kad iesi iekšā,
Pabaro savu kaķi, kas Muris,
lai kluss tas ir un murrā skaidri.
Nesteidzies turp ar netīru dvieli,
Un savu siļķi – goda drēbi,
uz naglas uzkar - lai tur tā smird.
Esi kails – nokaunies un piesedzies,
Kad esi iekšā, piever durvis,
    Lai dzird, ka avis klauvē…

<><

Sapnis...

 Vai redzi - šonakt ārā dziļā ziemā,
sniegpārsliņas  jautri vēju dzenā.
Tas, vaigos spēcīgs, tās ceļ gaisā,
vienā kokā es tās visas redzu  kopā.
  Sniegavīrs aug pats no sevis,
  kā Tas Vīrs, kas visu ir sarunājis,
  un plikām kājām rāda ceļu - To,
 ko Viņš ir gājis.
  Nē – ne jau mans pasaku princis.
Viņa seja ir ar Mieru  Pilna,
Un kausē Tas ikvienu aukstu puķi,
kuru pamodies es raugu saltā logā,
rūts  sabira bet puķes plauka…
  ... Vai tiešām pamodos ?

  <><

Ceļā uz mājām

 

Kristības - kā pirmais jūras sēklis,
līdz ceļiem ūdenī,
pārlaimīgs un brīvs,
Saules apspīdēts.
Pasaule … zem manām kājām!
Gribi vēl vairāk – nāc dziļāk jūrā,
vilnis man teica.
...
Tur satiku sevi - svešs un bailēm pilns,
un otru jūras sēkli, kas šaubas, bailes dzēš,
Tas manas acis augšup vērš.
Un, ja lemts ir peldēt dziļi, dziļi,
es zinu, tikšu Tavu tīklu tverts.
Dod spēku ticēt man, lai izaugt spētu,
Tavu zvejas tīklu acu vērts.
Tēvs, es saucu tās par savām mājām...

<><

Nospēlē

 Apsedzies ar  debesīm un nospēlē vētru,
tādu - kas ceļ ar dziedējošu spēku.
Vējš ļausies un aiznesīs Veldzi līdz vājam,
Un vientuļu koku Tas neatstās  plēstu.
Noliec, klusām, plaukstu uz galda,
Lai iestājas Miers,
Tāds ir mans Dievs...

<><

... Gavēnī...

 

Mani mati ir smiltīm pilni
Un sirdī dziļi, dziļi smeldz.
Bruņas pār jūras vilni
pie krusta pieslietas,
- es esmu kails.
Acis debesīs Dievu smeļas,
Miera  upē peld tukši.
Zobens manī iekšā guļ un rūs,
tas negriež vairs.
Kungs!
Vai caur uguni ir jāiet man,
Vai sasalušam smalkās drumslās
 jāsasprāgst un tad,
Varbūt pāri jūras vilnim iet,
un bruņas uzmeklēt…
Es sargāšu sveci Tavā altārī iekš savas sirds,
uz Klints no četriem vējiem, Ērgļa spārniem.
Kungs!
Uzcel sirdi Kalnā, šeit kur esmu,
lai varu sveci nosargāt...

<><

Izvēle

  Pa manis vērpto diedziņu
  mana pasaule rāpjas,
  tā piestāj  pie jūras – parunājas,
  ziedu pļavā tā izvāļājas,
  klusi piezogas tā spožai saulei
                          – aizskar to,
                          …tā dziedē.
  Ar savu pasauli es kopā veļos, smejos,
  pinos savos savītajos diegos.
  Draugs teica - tā vienmēr būs,
                         tik atmini vienu:
                         Es Esmu!
  Ar Mani kopā ejot un krītot,
  ķeroties vērptajos diegos un smejot
 tu pazemīgi kāpsi augšā, līksmojot,
                         un būsi dzīvs.
                         Tikai ar Mani...
/Es Esmu.../                    

                           .

<><

Saule

<><

sIevai

Lec manos ratos,
tie tad ripo, tad veļas un ceļas,
Reizēm uzkaras tie kalna galā
un tad es mauju, laid vaļā!
Aizā dziļā, ziediem pilnā tie lūgsnu dzied,
tur es par Ceļu šaubas sējis.
Lec manos ratos un paņem sevi līdz
un spārnus baltos, lūgsnas.
Dosimies pa cietu, saltu upi,
ar maniem ratiem un ar lūgsnu.
Ne akmeņi šķautnainie, savādie,
ne plaisas vilinošās, gardās,
nespēs vairs ratus apturēt.
Ceļš jau ir mūsos...
Un vēl...
- Ratiem ir Ceļa zīmēti spārni,
tie mīlestību sēj un vairo,
dziedē tie un saudzē...

<><

Ko tas tētis no manīm grib?                       

Pastaigājamies pa molu un paņemu dēlu kukaragā...

Dēls, saki - ko redzi?
-Nu neko.
Dēls, tu esi augstāk, tu redzi vairāk ...
-Nu debesis zilas augstu, augstu.
Dēls, tas tak nav viss - ko vēl tu redzi?
-Redzu sauli, dzeltena, tā stipri kož...
Bet vēl, vēl, ko redzi vēl, dēls?
-Jūru daudz un putas tai kā vannā, baiga tā...
Vai tas viss, ko vēl tu vari ieraudzīt?
- Augšā mēness! Pag, tēt, vai jau nakts?
Dēls aiztaisi acis stipri, stipri un saki ko redzi?
- Tētīt, viss ir tumšs...
Dēls vērīgāk, vērīgāk.
- Tēt, es redzu acis...

<><

Kaudze

Man pieder
mēslu kaudze
Tā ir grezna, tai ir labākā raudze
Iegrimis tajā es peros un kūstu,
mīļa tā man...
Vien Dārznieks - mans Draugs...
Jā!
Dārznieks, kas vienmēr ir sekojis man,
uzstāj
- dod Man savu kaudzi,
  un Es sakņošu tevī jaunu audzi.

- nē, Dārzniek tā mana!
  Tikai nedaudz no tās, Tev, varu dot.
- draugs, Man vajag visu...

<><

 

Koks

Redzu ielauztu zaru...
Dievišķa sula līst laukā.
tu vari ar plaukstu to aptvert,
un baudīt caur pirkstiem šo dziru.
tu vari kliegt, raudāt...
tu vari neko
Tā līst ...
Riņķī lidinās Taurenis
-piedegusi putra bojā vakariņas,
-Dievišķā sula baro dvēseli...
-visi, kas mielastā - Pilni ar Viņu
....uz zara plaukst pumpurs...

 

<><

 

Nesaprotu

es sevi nepazīstu...
Varbūt esmu par daudz brīvs?
Varbūt sasaistīts,
kas šķietami ir baigi brīvs?
es sevi nepazīstu...
Baudījis ielas dzīvi,
esot bara cieņā,
dedzināt, kausēt un smiet,
to nebija problēmu liet.
es sevi nepazīstu...
Pazudis ir bars un iela,
varbūt arī viņu cieņa...


man laikā piedzima Tēvs,
Tētīt - dziedam...
es sevi nesaprotu...


                                                                                       <><

Vai drīkst?


Vēlos baudīt robežu, kur jūra beidzas,

Dziru To, kur saknes kokam tiecas,

Redzēt Akmeni, kas rīta rasas apsegts kūp,

Un tvert šo Pirkstu, ap ko pasaule griežas.

 

Zinu, piedots būs, ja lūgšu...

Zinu, dosi spārnus man, ja būšu...

 

Vēlos baudīt glāstu, kas ar Tevi pilns un dziedē,

Ar prieku mīlēt tuvāko un sajust to, kas zied, vai vīst,

Pastieptu roku pildīt un sildīt, lai pilna līst,

Un sevi, grēka pilnu, mīlēt...                     

 

 

 

Dievs!

Savieno, lūdzu, visu šo...